Pasaka par Glupo
Kādu dienu Glupais, kas darbā bija ticis pie sava kārtējā atvaļinājuma, nolēma apmeklēt Paradīzi, par iespaidiem noteikti pastāstot savā blogā. Firma “Šmits un partneres” solīja nedēļas laikā atpūtu uz četrzvaigžņu mākoņa, ekskursijas pa ievērojamām vietām un 36-grādīgu nektāru ar ētera garšu.
Lūk, kā izskatījās pieraksti.
14.jūl. Atbraucām. Pie mākoņa maz strādāts, divreiz kāja iekrita kaut kādā caurumā, un visu vakaru gar logiem trokšņoja lidmašīnas, fakts. Teicu portjē, vai tad tiešām nevar notriekt, viņš saka , ka Ellē Sātans esot nobeidzis jau divsimt šahtjorus, vienalga rokoties, nekāda glābiņa.
15 jūl. Bijām Paradīzes dārzā. Neko sev, Pūres līmenis. Āboli vēl nav nogatavojušies, piemineklis Čūskai vispār nožogots.
16.jūl. Apmeklējām Imigrācijas dienestu. Te labprāt ielaiž ar tranzītvīzām, bet uz palestīniešiem skatās ar aizdomām. Vakarā dosimies pēc vietējā nektāra.
17.jūl. Mākonis ir lielisks, es apskāvu veselus divus gabalus, iemetu ar vīnogu kauliņu lidmašīnai, un rītdien mūs ar palestīniešiem sūta atpakaļ! Žēl, ka atvaļinājums beidzas.
© martcore Visas pasakas šeit.
Vai tiešām paša drošības labā ir grūti nospiest to slēdzi?
Kā izziņoja LTV, tad Latvija negrasās atteikties no piedalīšanās Eirovīzijas dziesmu konkursā, kurš notiks nākamgad Krievijā. Man gan liekas, ka mēs itin mierīgi varētu tur arī nepiedalīties. Konkurss savu potenciālu ir izsmēlis - vērtētas tiek nevis dziesmas un to izpildītaji, bet gan valstis, kurām ir visvairāk draudzīgas kaimiņvalstis. Ar dziesmās tur paliek ar vien mazāk un mazāk sakara. iekš nepiedalīšanās Eirovīzijā es saskatu vairākus pozitīvus momentus. Lūk mani subjektīvie iemesli, kāpēc mēs varētu šo pasākumu pasēt.
