Glupais information

Sveiki mani mazie bumbulīši. Daudz … Jaunajā gadā, lai viss piepildās, lai garšīgas kotletes, dziļi mineti un viss pārējais arī vislabākajā kārtībā.

Bet ne jau laba vēlējumus gribēju uzrakstīt. Mani satrauc cits jautājums. Ik rītu pa radio SWH klausos Autoziņas un gandrīz vienmēr tiek ziņots, ka valsts galvenie autoceļi tiek apstrādāti ar pretslīdes materiāliem. Arī Latvijas valsts ceļi mājaslapā lasāms, ka

Apgrūtināta braukšana pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem ir visā Latvijas teritorijā, izņemot Kurzemi. Uz autoceļiem veidojas piebrauktā sniega sega un apledojums. Ceļu brauktuves tiek attīrītas no sniega un apstrādātas ar pretslīdes materiāliem atkārtoti, darbi tiek veikti nepārtrauktajā režīmā.

Cik man zināms, uz A klases autoceļiem tiek kaisīts tikai un vienīgi sāls maisījums. Ļoti, ļoti retos gadījumos pie stipras apledošanas krustojumos un citos bīstamos posmos uzkaisa nedaudz granti, bet visādi citādi pārsvarā aprobežojās ar sāli. Tad nu lūk, man ir jautājums, kāpēc gan nevarētu teikt, ka valsts galvenos autoceļus apstrādā ar sāli, nevis pretslīdes materiāliem? Sāls kā materiāls taču neveic nekādas pretslīdēšanas funkcijas, tikai tik cik atkausēt sniegu vai ledu!

Nav taču dzirdēts, ka Mārtiņš savās virtuves TV programmās teiktu “.. un tagad piebērsim šķipsniņu pretslīdes materiālu ..”

Brauciet uzmanīgi un ievērojiet distanci!

Sniega tīrāmā mašīna

..Šorīt noticis traģisks atgadījums Rīgā – aukstā laika dēļ autovadītājs, nevarēdams iedarbināt savu ar dīzeli darbināmo braucamo, nolēmis benzīna tvertni pasildīt ar karstu fēnu. Rezultātā automašīna uzsprāga, savukārt automašīnas šoferis guvis smagus sejas un acu apdegumus un tika nogādāts slimnīcā..

Nē, bet nopietni. Ja viņš nomirtu, mēs varētu priecāties par mūsu genofona tīrīšanos…

Avots: TV*NET

Biedrs Andris, te nesen izteicās, ka valsts vadītājs nedrīkst izskatīties pēc sabraukta ezīša. Es viņam pilnībā piekrītu! Tā būtu katastrofa!

Taču no konteksta nevarēja īsti saprast, vai mums tikai draud sabrauktā ezīša vadītājs, jeb viss jau ir nokavēts un mūsu valsti jau vada sabrauktais ezītis. Lai noskaidrotu patreizējo situāciju un nomierinātu savu ziņkārību es veicu salīdzināšanas eksperimentu. Atradu sabraukta ezīša fotogrāfiju un salīdzināju to ar mūsu vadošo politiķu attēliem. Attēlu analīze bija gara, mokoša un sasprindzinājuma pilna, taču pēc vairāku stundu pētījumiem nonācu pie slēdziena – patlaban Latvijā pie varas vai tās tuvumā nav neviens, kas kaut nedaudz līdzinātos sabrauktam ezītim.

Andri! Tavam satraukumam pagaidām nav pamata! Ļoti iespējams, ka satraukums varētu rasties sabraukta lāčuka, vai cita Zooloģiskā dārzā izraudzīta un sabraukta zvēriņa gadījumā.

Sabraukts ezītis

Kā ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, šodien laika periodā no plkst.12.00 līdz plkst.15.00 vietām gaidāma migla, tādēļ iespējama redzamības pasliktināšanās.

Nu tad ko? Varbūt iešaujam acu gaišumam?

Lūk šāds izskatās jaunās gripas vīruss skatoties caur mikroskopu!

AH1N1

Kas te nav pareizi?

Hā! Izrādās nabaga lopiņiem tomēr mēdz būt izvēle!

Left or right?

Špikots no eatliver.com

Man ir priekšlikums, ko mēs vēl varētu mainīt mūsu likumdošanā, lai beidzot Latvija iekļūtu Ginesa rekordu grāmatā, kā pati humānākā valsts pasaulē!

• Aizliegt zvejniekiem un makšķerniekiem noķertās zivis atstāt noslāpšanai bez skābekļa, kā rezultātā zivis mirst mokošā nāvē, tā vietā noķertās zivis laist ūdens rezervuārā, no kura tās pa vienai tiek izņemtas un nogalinātas ar elektrošoku un asa naža dūrienu sirdī. Vēl kā variants varētu tikt izskatīts zivju iemidzināšana injicējot tām spēcīgas miega zāles.
• Aizliegt zāles pļaušanu ar tehniskām iekārtām, kurām nav ass asmens, bet tā vietā uzstādīta aukla, kuru zāli noplēš ar centrbēdzes un inerces spēku, tādējādi zāle tiek brutāli sadragāta, nevis humāni nogriezta.
• Aizliegt masveida tarakānu slaktiņus ar indes palīdzību. Šāda darbība ir pielīdzināma ēbreju nāvinieku nometnēm un nav humāna. Tā vietā iesaku ķert tarakānus un operācijas rezultātā atbrīvot tos no dzimumorgāniem, lai nevairojas.
• Aizliegt dabīgās dzemdības, jo šādā veidā mocībām tiek pakļauta gan māte, gan bērns. Ir bijuši gadījumi, kad tas kādam ir beidzies arī letāli. Tā pat tas ir nepareizi no ētiskā viedokļa, jo tagad gandrīz jebkuru cilvēku varam apvainot ar aizskarošiem tekstiem, piem. “no pī$d4s izlīdis”.
• Aizliegt automašīnu vējstiklus vai arī noteikt maksimālo braukšanas ātrumu visā valstī ne vairāk par 30 km/h, jo kukaiņiem, kuri atsitas pret vējstiklu ir jācieš mokoša nāve, kad viņu pakaļas strauji ieskrien viņu pašu smadzenēs
• Aizliegt tirgot un izmantot kā barību jebkādas putnu olas, jo ņemot vērā, ka tiek ēsti un tirgoti bērnu embriji, tas nav ētiski. Nedrīkst nogalināt bērna embriju nedodot tam iespēju sevi aizstāvēt.

Gaidu arī jūsu idejas par jauniem, ētiskiem likumu grozījumiem!

Gaļas gabals

Es esmu plēsīgs gaļēdājs. Man ir absolūti vienalga kā top mans steiks. Man ir svarīgi, lai tas man būtu. Tāpat man ir absolūti vienalga, vai lops tika nogalināts nolaižot tā asinis, vai arī apdullinot un nolaižot asinis. Es nesaprotu to sašutušo protestētāju kategorisko nostāju. Manuprāt īsti humāni nav jebkādā veidā nogalināt dzīvnieku tā pat kā jebkuru citu dzīvu būtni, tajā skaitā arī cilvēku.

Cik esmu piedalījies “cūku bērēs”, tā vienmēr tikusi atstāta mocīties, kamēr notek asinis, kuras tika savāktas bļodā un no kurām tika taisīta asinsdesa. Tu esi ēdis asinsdesu? Nu joptvajumatj, tad klusē! Ik pa laikam man sanāk noskatīties pa kādai dokumentālai filmai par dzīvnieciņiem. Skatoties, es ne reizi neesmu redzējis, ka lauva pieskrienot pie antilopes un dotu tai elektrošoku, lai nogalinātu maigāk. Nekad! Lauvas taktika ir vienkārša – nogāzt upuri, pārkost tā rīkli un gaidīt, kad kopā ar asinīm upuris zaudē spēkus. Un tagad man ir piedāvājums – Davai izšausim visas pasaules lauvas, jo arī viņi liek upuriem nomirt mokošā nāvē. Ko teiksiet?

Kāds man teiks, ka nehumāni nogalinātā dzīvnieka gaļa ir pilna ar negatīvām emocijām un to ēdot mēs paši kļūsim ļauni, depresīvi un debīli. Varbūt tā arī ir, bet ļaudis – tā gaļa taču ir domāta eksportam musulmaņiem! Ēdiet savu maigo gaļu un priecājieties, ka arābi kļuvuši ne tikai bagāti, bet tiks arī saindēti ar “slikto” gaļu.

Manuprāt šajos ekonomiskajos apstākļos šī ir pati mazākā hujņa, par ko satraukties, vēl jo vairāk tāpēc, ka pieņemtais likums varētu stimulēt eksportu un lauksaimniecības attīstību pieprasījuma dēļ. Man ir tāda sajūta, ka bezdarbības un depresijas pārņemti ļaudis lēnām sāk jukt prātā.

Ja nepiekrīti manam viedoklim, es sapratīšu. Cilvēki ir emocionālas būtnes, taču citiem šī īpašība ir dota vairāk, citiem mazāk. Man acīm redzot ir mazāk. Bet ja tev ir vairāk, tad viss kas tev tagad, pēc likuma pieņemšanas, atlicis ir klausīties žēlīgo Mārtiņa mūziku un birdināt asaras par netaisnīgo pasauli.

Paldies, esmu runājis, vakarā labprāt uzkostu pa kādai kotletei!

Reiz sensenos laikos tā ap 2009. gada 15. septembri Jelgavā dzīvoja muša vārdā Vilberts. Vilbertam dzīve bija sakārtota ideāli! Katru rītu tas devās uz tuvākā lielveikala sētas ieeju, kur gādīgie cilvēki ik pa laikam papildināja milzīgu zaļu kasti ar ideāli ierūgušiem augļiem, kolosāli smaržojošu gaļu un visādiem citādiem labumiem, kurus var gan ēst, gan arī kuros var atstāt savus pēcnācējus neraizējoties par to, ka tie varētu aiz bada nomirt.

Bet Vilbertam bija viena nelaime – viņš bija ļoti slinks. Jo sevišķi pēc pieēšanās un pēcnācēju radīšanas, tamdēļ viņš mēdza sameklēt tuvāko kustīgo objektu, uz tā nosēsties un ļaut, lai objekts viņu nes mājas virzienā. Objekti mēdza gadīties dažādi, te kravas furgons, te vieglā mašīna, te vienkāršs gājējs vai riteņbraucējs. Liktenīgajā rītā Vilbertam gadījās objekts, ar kādu viņš nekad vēl nebija braucis – dzeltens motocikls! Viņš nosēdās uz tā spidometra un kā jau katru dienu – ļāva lai objekts viņu nes mājup. Bet tavu nelaimi – objekts virzījās pavisam uz citu pusi!

(Click here to read the rest of this entry)