Patriotisms
Vakar, vēlu vakarā braucot mājās gar prezidenta pili krastmalā pamanīju tur ļoti daudz ļaužu un auto, kuri bija piestājuši malā, lai dotos nolikt arī savu svecīti pils mūrī. Par to patriotiski ziņo arī TV*NET. Taču nedomājiet, ka es te tagad apcerēšu 11. novembra svarīgo lomu Latvijas vēsturē un patieso Lāčplēša dienas nozīmi. Citātus no vēstures grāmatām varat izlasīt citos blogos. Es vēlējos ko teikt par attieksmi mūsdienās starp cilvēkiem (varu) un lūzeriem (tautu).
Uzburam ainiņu. Tu esi patriotiskās Kalniņu ģimenes galva. Tu iekrāmē savā Opeļā sievu, bērnus, suni un iespējams bagāžniekā arī sievasmāti (tikai tāpēc, lai paliekot viena mājās tā nerevidē tavu sudraba galda piederumu kastīti) un brauc uz krastmalu, lai ar savu klātbūtni godinātu kaut kad, kaut kur, kaut kādus kritušos karavīrus. Tu piebrauc pie “vietas” un redzi, ka visss ir pilnssss! Nu nav kur nolikt to savu Opeļā! Tak nebrauksi mājās, tāpēc noliki smuki maliņā auto, kur nevienam tas netraucē un gāji spraust mūrītī no pērnajiem Ziemassvētkiem palikušās egļu svecītes. Ar smeldzi sejā nodzied savas Divdūjiņas gaisā saskrējās un gatavojies doties mājās, kur gaida jau iepriekš sagatavots mielasts ar pelēkajiem zirņiem un speķi.
Tu pienāc pie sava auto un KAS TAD TAS?!?! Valsts personīgi tevi ir apsveikusi savos svētkos. Valsts saka, svētki mani, tātad, jānāk ar dāvanām! Nepūlies izdomāt, ko valstij uzdāvināt, mēs jau redzam, ka tu godam esi savu dāvanu atvedis, atliek vien līdz galam kārtot formalitātes. Es runāju par plāksteriem. Pidariņi zaļās vestēs pavisam filigrāni kā baletdejotājas apskraida mašīnas un atstāj pateicības vēstules par sagādāto dāvanu klāstu.
Priecīgus svētkus patriotiskais latvieti lūzeri! Gaidīsim Tevi nākamgad atkal!
Tas taču ir ērti un praktiski! Un arī skats no malas vairs nebūtu tik muļķīgs… 
