Valdītis
Cepuri nost Latvijas valsts prezidenta imidža veidošanas komandai. Tēla izaugsme ir acīm redzama.
Valdis NR 1

Cepuri nost Latvijas valsts prezidenta imidža veidošanas komandai. Tēla izaugsme ir acīm redzama.
Valdis NR 1

Uztaisīsim vienu ķīmisku eksperimentu. Ņemam 2 substances - 1.: algu nepalielināšanu valsts sektorā strādājošiem un sajaucam ar 2.: desmitkārtīgu soda palielināšanu par auto vadīšanu pastiprinātā alkohola reibumā. Visu kārtīgi samaisam un piešaujam apakšā uguni. Efekts, ko iegūsim eksperimenta rezultātā būs vizuāli neredzama un ar degunu nesaožama gāze, kura izdalīsies, saukta par korupciju.
Šodien pastaigājoties un braukājoties ar sabiedrisko transportu pa Rīgu, vairākās vietās pamanīju šādu te reklāmas stendu… Nez kas sponsors?
Kā izziņoja LTV, tad Latvija negrasās atteikties no piedalīšanās Eirovīzijas dziesmu konkursā, kurš notiks nākamgad Krievijā. Man gan liekas, ka mēs itin mierīgi varētu tur arī nepiedalīties. Konkurss savu potenciālu ir izsmēlis - vērtētas tiek nevis dziesmas un to izpildītaji, bet gan valstis, kurām ir visvairāk draudzīgas kaimiņvalstis. Ar dziesmās tur paliek ar vien mazāk un mazāk sakara. iekš nepiedalīšanās Eirovīzijā es saskatu vairākus pozitīvus momentus. Lūk mani subjektīvie iemesli, kāpēc mēs varētu šo pasākumu pasēt.
Visticamāk, ka mans subjektīvais viedoklis mainītos situācijā, ja konkursam būtu jānotiek Gruzijā ![]()
Mans viedoklis ļoti strauji mainītos arī situācijā, kad Eirovīzijas organizatori nepieļautu konkursa norisi Maskavā.
Šis ir mans subjektīvais viedoklis - man taču ir tiesības uz to!
Stulba tā sajūta, ka nevari nekādīgi ieteikmēt pasaulē notiekošo (Krievijas-Gruzijas sakarā). Bet tad radās doma uztaisīt savu miniprotesta akciju - liegt saviem resursiem (ne tikai šim) pieeju no Krievijas IP adresēm.
Aizdodamies uz lapu http://www.blockacountry.com/, izvēlamies Russian Federation un rezultātu ieliekam .htaccess failā.
Sīkums, bet patīkami…
Tas, ka krievijai (jā, ar mazo burtu!) pašlepnums neļauj pamest Gruzijas teritoriju, manuprāt ļoti sarežģī situāciju globālā mērogā. Lai ko Riekstiņa kungs arī neteiktu, manuprāt mēs nevaram justies tik pat droši, cik jutāmies pirms mēneša. ASV ar aviācijas karakuģu un jūras kājnieku vienību palīdzību ved humāno palīdzību Gruzijai. Iedomājieties, kāda gan varētu būt humānā palīdzība kuģī starp reaktīvajiem iznīcinātājiem =) Sāk likties, ka 2 lielās valstis ir atradušas teritoriju, kur paspēlēties ar zaldātiņiem, kā daždesmit gadus atpakaļ Vjetnamā. Cik atceros no Vjetnamas kara, tad neuzvarēja neviens, bet zaudēja Vjetnama. Būtu ļoti skumji, ja arī Gruzija tiktu izārdīta līdz ar zemi (daļēji jau ir).
Manuprāt jāmet niekošanās ar zirgiem un zobeniem pie malas un jādomā par nopietnāku bruņošanos. Tāda sajūta, ka šajā brīdī no Krievijas pasaule varētu sagaidīt da jeb ko. Aicinājums Gruzijas prezidentam atkāpties no amata vien liecina par nodomiem okupēt valsti, tieši tā pat kā savā laikā Krievija okupēja Baltijas valstis. Gruzijas sabiedrotā - ASV nedara neko. ES nopļurkšķinās un tā pat kā ASV, izsaka sašutumu par notiekošo. Nupat jau sāk likties, ka iebrukuma gadījumā arī mēs, NATO dalībvalsts, diez ko ātri palīdzību nesaņemtu.
Un nez par ko varētu liecināt virs Rīgas lidojošie NATO iznīcinātāji?
Referendums ieviesa nostiprināja skaidrību par to, kas tad mēs īsti esam - čīkstētāji un gļēvuļi, ja uz referendumu aiziet vien kaut kādi 40% no balstiesīgajiem, bet kliedzēji likās esam gana daudz.
Esmu ļoti priecīgs par referenduma rezultātu, lai gan es būtu vēl priecīgāks, ja tas būtu noticis (tiktu savākts kvorums) lielākajai daļai balsojot Pret. Jā, es balsoju Pret, jo uzskatu, ka aunu baram, kurš pakļaujas populistiskām intrigām tādas tiesības nav nepieciešamas.