Pirmo reizi mūžā piedzīvoju situāciju, kad nosprāgst kāds no servera hot-swap diskiem. Tas nozīmē, ka reāli varēju pārbaudīt šīs tehnoloģijas priekšrocības un maiņas procesu reālā situācijā. Biju iedomājies, ka vajadzēs laist kaut kādu tūli, kurš raid kontrolierim pateiks, ka šis lūk ir jaunais disks vecā vietā un tad viņš prasīs, vai tiešām disku pievienot masīvam, un kaut kā tamlīdzīgi. A ne sūda! Izvelc veco, iespraud jauno un lieta darīta. Gaidīju zilos logus, mistiskus pīkstienus, šausminošus kļūdu paziņojumus - nekā tamlīdzīga! Vienīgais, kas liecināja par kaut kādām izmaiņām bija disks, kura lampiņa vairs nekrāsojās sarkanā, bet gan zaļā krāsā ritmiski pulsējot, no kā varēja izsecināt, ka sinhronizācijas process ir sācies un pēc pāris stundām masīvs būs atjaunojies pilnībā.
Slavas vārdi Baltijas Informācijas Tehnoloģiju puišiem, kuri atšķirībā no citiem oficiālajiem HP servisiem bija gatavi atbraukt paši, apskatīties un samainīties ar diskiem. Būtu taču muļķīgi primāro domaina kontrolieri vazāt pa servisiem pat nenojaušot, cik ilgu laiku tas viņiem prasīs. Ja konkrēti, tad šāds uzstādījums bija ServiceNet kantorim - fuj, fuj, fuj.
Padalies ar draugiem
