Pagājušajā sestdienā (28. augustā) tīri netīšām sanāca piedalīties apvienotajā dragreisa un drifta pasākumā Biķerniekos. Kāpēc tīri netīšām? Lieta tāda, ka bija pieteikušies arī paprāvs pulciņš ar dragreisistiem no Igaunijas, tajā skaitā arī 3 motociklisti. Lai nebūtu tā, ka igauņu motobraucējiem būtu jāsacenšas savā starpā, tika uzaicināti arī Latvijas ielu motociklisti piedalīties šajā pasākumā. Latvijas ielu motociklisti pret Igaunijas profesionāļiem ar profesionālu tehniku. Uz ko gan mēs varējām cerēt?

Latvijas ielu motocikli

Diemžēl laikapstākļi, organizatori, starta egle, laiku printeris un viens bumers, kurš nonesa finiša lāzeru, mūs nelutināja un lielāko daļu laika pavadījām saviesīgās sarunās, meditācijā, ēšanā, dzeršanā un nasingdūingā.

Nasingdūings

Tomēr starp lietiem izdevās nobraukt katram pa 3 kvalifikācijas braucieniem un 8 labākajiem katrā no divām grupām izdevās kvalificēties izslēgšanas finālbraucieniem.

Glupais mizo ko nagi nes

Konkurents Glupā spoguļos

Un ar to arī viss beidzās. Tad salūza laiku printeris, pēc tam uznāca lietus un sporta mašīnas un motociklus vairs uz trases nelaida. Uzvarētājus noteica pēc kvalifikācijas laikiem. Tad nu sanāca, ka savā grupā paliku sestais. Priekš pirmās reizes un neviena treniņa manuprāt nav nemaz tik slikts rezultāts. Nākamgad, ja atkal aicinās, droši vien braukšu vēlreiz, tagad vismaz ir apostīts gaiss un ir skaidrs pie kā vajadzētu piestrādāt labāka rezultāta iegūšanā.

Te smuks video kā neko nedarījām

Pagājušajā sestdienā Jelgavā notika labdarības pasākums “Labā jauda”, kuras ietvaros notika dažādas auto un moto sacensības. Visi pasākumā iegūtie ieņēmumi tika ziedoti cēliem mērķiem – no pasaules atgrūsto bērnu dzīves uzlabošanai. Tā kā dzīvoju Jelgavā un patīk braukt ar motociklu, tādēļ bija grēks šādā pasākuma nepiedalīties. Tad nu pieteicos moto orientēšanās disciplīnai “Moto Checkpoint”. Disciplīnas princips ir skaidrs kā kristāliņš, skaties kartē, brauc uz tajā norādītajiem punktiem, pēc fotogrāfijām meklē pirms tam nofotografētu objektu vai tā daļu, nofotografē pats un dodies meklēt nākamo punktu. Divpadsmit punkti 3 rajonos 4 stundu laikā. Nevajadzētu būt ļoti sarežģīti, vai ne? Un tomēr, gandrīz katrā punktā bija kāds āķis, neba jau ceļa stabi tika bildēs doti. Bija jāpadomā. Tika doti arī papildus uzdevumi, par kuru izpildi tika doti papildus bonusa punkti.

4 stundās man izdevās savākt 11 punktus (pēdējo pašā Jelgavā nemeklēju laika trūkuma dēļ) un gandrīz visus pieejamos papildpunktus. Tā kā par laika kavēšanu punkti tika ņemti nost, tad izlēmu spiest uz precīzu finišu nevis maksimālu punktu skaitu.

Tomēr kādam izdevās arī savākt vairāk punktus, tādēļ man tika godpilnā otrā vieta. Lai gan konkurence nebija liela, tomēr izbraukājos no sirds, uzzināju šo to jaunu tuvākā un tālākā apkārtnē. Tālāk pāris biužas.

Īsi pirms starta

Trofeja

Reiz vienā populārā motociklistu forumā parādījās aicinājums palīdzēt velosacensību organizatoriem nodrošināt kārtību sacensību laikā. Uzdevums “uz papīra” ļoti vienkāršs – pavadīt šosejas velobraucējus 125 km garajā distancē un rūpēties par viņu drošību uz koplietošanas ceļiem visas distances garumā, vajadzības gadījumā bloķējot vai novirzot auto satiksmi sāņus. Motocikli bija nepieciešami kā papildus spēki valsts policijai. Maršruts sākās un beidzās Jūrmalā izmetot līkumu līdz Apšuciemam un Milzkalnei atpakaļ braucot pa Ventspils šoseju.

TV6 šosejas velomaratons

Ar uzdevumu galā tikām šķiet ļoti labi – paši apmierināti, velo braucēji apmierināti, policisti savukārt ļoti iespējams ne visai apmierināti… Policija nodrošināja konvoju vadošajai grupai un bloķēja lielākos krustojumus, savukārt mūsu uzdevums bija tikt galā ar visām atpalicēju grupām, kā arī palīdzējām konvojēt vadošās grupas skrienot pa priekšu un “stumjot” automašīnas nost no ceļa braucamās daļas un bloķējot krustojumus, kuros nebija redzama policijas klātbūtne.

Problēmas būtība ir tāda, ka šosejas velobraucējiem patīk “nogriezt” līkumus braucot pēc iespējas tuvāk līkuma iekšējai malai. Tas nozīmē, ka esot līkumam pa kreisi viņi brauks pa kreiso pusi pretēji satiksmes kustības virzienam joslā. Arī Jūrmalā, kur ir 4 joslas, pa divām katrā virzienā. Tāpēc nācās diezgan brutāli braukt pa pretējo joslu un vicināties ar roku, lai mašīnas apstājas pēc iespējas tuvāk savas brauktuves labajai malai. Savukārt pēc katra nobloķētā krustojuma pēc konvoja aizbraukšanas nācās pēc iespējas ātrāk nonākt atpakaļ pašā priekšā, lai bloķētu nākamo krustojumu. Sanāca tāda legāla atvilkšana ar ātrumu līdz pat 200 km/h bez policijas iebildumiem par CSN pārkāpšanu. Forša sajūta…

Vasarā, kā jau īstiem vīriem pienākas, pārvietojos ar motorizētu divratnieku. Šad tad sanāk arī izbraukt pa nezināmiem maršrutiem līdz mazāk pazīstamiem mērķiem tāpēc kļuva aktuāls jautājums par navigāciju izmantojot GPS tehnoloģijas. Ņemot vērā, ka kā jau jebkurš vidusmēra latvietis, esmu kapeikpisējs tika meklētas navigācijas iespējas tālruņa (iPhone 3G) aparātā. Esmu ļoti cimperlīgs, tāpēc izvirzīju risinājumam dažas pieticīgās prasības:

• lai aplikācija turpinātu strādāt arī pie nobloķēta ekrāna
• lai tā mācētu vienlaicīgi arī atskaņot melodijas no iPoda aplikācijas
• lai tā spētu mani vadīt tikai ar audio komandām

Sākšu ar to, ka neesmu nekāda dievgosniņa un testēšanai izmantoju lauztu iPhone un attiecīgi arī “warez” navigācijas programmatūru. Ņemot vērā, ka jebkura kaut cik nopietna iPhone navigācija maksā kaudzi naudas, tad tīri priekš testēšanas pirkt katru no programmām būtu maigi izsakoties neprāts.

TomTom

Pirmais testēšanai tika paņemts populārais TomTom izstrādājums iTelefoniem. Uzreiz iemēģinot tika atrasta integrācija ar iPod, kā arī tika nozīmēta gala adrese un palaists mūzikas atskaņotājs. Tālruņa aparāts tika “nobloķēts” un ievietots krekla krūšu kabatā un manas ausis ar telefonu tika saslēgtas ar austiņu palīdzību. Pirmais, ko uzreiz sapratu – Rīgas centrā esošo ēku dēļ signāls bija vājš, kā rezultātā komandas līdz manām ausīm pienāca par vēlu vai nepienāca vispār. Pēc 10 minūtēm saņēmu pēdējo komandu (nogriezties pa kreisi) un turpmāk Ivars ar mani vairs nerunāja, tomēr iPods gods kam gods – turpināja kustināt manu galvu Chemical Brothers ritmos. Pēc 40 minūtēm galamērķī mēģināju noskaidrot – kas tad pa ceļam ir noticis!? A nekas! Ekrānu atbloķējot redzu savu atrašanās vietu, tomēr balss komandas bija kaut kur pazudušas. Acīm redzot bija iestājies kaut kāds gļuks. So sad.

Navigon

Navigon

Bija pieejama Navigon aplikācija visai Eiropai. Aplikācijas izmērs līdz ar to sastādījā 1.8 GB, kas procentuāli priekš 16 GB iPhones ir salīdzinoši daudz. Aplikācija instalējās (bez downloada) aptuveni pusstundu. Pati programma strādāja ļoooooooooti lēnām. Nu tik kaitinoši lēni, ka pirmajā momentā atmetu domu par tās izmantošanu, tomēr minimāli patestēt vajadzētu. Jāatzīst, ka aplikācija mācēja saprasties ar iPodu, tomēr mūziku fonā palaist tā arī neizdevās. Mūzikas atskaņotājs izskatījās diezgan mulsinoši nepierunājams.

Tomēr draugs ieteica nedaudz parediģēt instalācijas failu, padzēst no tās nevajadzīgās kartes un mēģināt uzinstalēt paša customizētu lite versiju. Nedaudz padarbojoties izdevās programmas apjomu samazināt līdz saprotamiem 300 MB atstājot tikai LV, LT un EE kartes. Pēc manas “lite” versijas uzinstalēšanas uzreiz varēja just, ka programma strādā daudz ņiprāk un atsaucas uz maniem maigajiem pieskārieniem uzreiz, atšķirībā no iepriekšējās versijas, kad programma uzvedās kā auksta zivs un atbildes reakcija sekoja pēc sekundēm 10.

Navigonam, atšķirībā no TomToma ir iespējams iestāstīt, ka braucu ar motociklu, nezinu ko tas dod, taču acīm redzot kaut kāda jēga no tā ir.

Tad nu pēc līdzīga scenārija, kā lietojot TomTom, sabāzu ausīs austiņas, no navigatora palaidu iPodu,

telefonu iebāzu kabatā un braucu. Centos braukt “ne pēc komandām”, bet izvēloties pats savu, alternatīvu maršrutu un jāatzīst, ka Navigons diezgan ātri pielāgojās manām novirzēm no maršruta. Komandas bija diezgan laicīgas arī ēku ieskautā ielā. Radās sajūta, ka neuztverot GPS signālu navigators pats simulē manu braukšanas virzienu un ātrumu izejot no datiem, kas iegūti pirms tam – tas priecē. Vienīgais mulsinošais brīdis bija, kad uzbraucot uz Salu tilta man tika paziņots, lai griežos braukšanai pretējā virzienā! Acīm redzot viņš bija izdomājis, ka es braucu pa Krasta ielu uz Ķengaraga pusi un esmu paskrējis garām uzbrauktuvei uz Salu tilta. Pēdējā komanda izskanēja izbraucot no Rīgas, kur tika paziņots, ka tagad būs jābrauc taisni tik un tik kilometrus. Diemžēl pusceļā lietus dēļ nācās apstāties sabiedriskā transporta pieturā un navigāciju izslēgt, pēc tam attiecīgi aizmirsu to ieslēgt – tāpēc nemācēšu teikt, cik korekti tā strādā Jelgavā, bet pēc smalkās kartes izskatās, ka problēmām nevajadzētu būt.

Pēc noklusējuma programmā ir iestatīts brīdinājuma signāls par ātruma pārsniegšanu. No vienas puses tas ir ļoti labi, no otras puses, radās sajūta, ka ir nelieli gļuki kartē, jo braucot cauri Jaunolainei uz 55 km/h mani lamāja par ātruma pārsniegšanu. Tomēr uz šosejas braucot ar +40 km/h brīdinājuma nebija. Ļoti dīvaini. Viennozīmīgi braucot ar motociklu šis brīdinājums būtu izslēdzams.

CoPilot

Šo navigācijas aplikāciju Čiepstētavā man ieteica @Antibiotic, jāsaka pirms tam par tādu nebiju dzirdējis. Diemžēl kārtējo reizi šī programma bija pieejama tikai visas Eiropas izmērā, kas rezultējās ar 1.8 GB aplikācijas izmēru. Novēroju, ka šai aplikācijai uz mana pieticīgā 3G tā pat kā pilnajam Navigon bija par šauru un tā bija ļoooooti bremzīga, tomēr ne tik ļoti, lai nevarētu ar viņu operēties. Atradās arī mūzikas atskaņotājs.

Lietošanas ziņā man nepatika, ka CoPilot nespēja “tikt man līdzi”, kā rezultātā komandas tika padotas manevra laikā, vai arī, kamēr krustojumā esmu jau apstājies, gaidot manevra veikšanas priekšrocības (luksofors). Rezultātā visa maršruta garumā (~50 km) man tika padotas aptuveni desmit komandas. Ja es nezinātu, kur braukt, es noteikti stātos malā un skatītos, vai aplikācija maz strādā, jo ļoti ilgu laika posmu (No Vienības/Ulmaņa gatves krustojuma Rīgā līdz Jelgavas otram galam) bija klusums. Tīri subjektīvi man radās priekšstats, ka šai programmai nevar uzticēties. Tomēr ļoti iespējams būtu bijis daudz labāk, ja būtu pieejama kāda mazāka versija.

Vēl aplikācijai bija grūti atrast manu lokāciju. Kādas minūtes trīs. Jā, es biju māju ieskautā ieliņā, tomēr Navigon ar signāla uztveršanu problēmu nebija… Nu kaut kā tā… Diezgan švaki.

Kopumā, saskaitot visus plusus un mīnusus, es lietotu Navigon, tad TomTom, un CoPilot tikai trešajā vietā.

Nobeigumā labprāt uzklausītu jūsu vērtējumus un priekšlikumus par šīm un arī citām navigācijas aplikācijām, kuras būtu vērts izmēģināt. Neturiet sveci zem pūra!

Nepagāja ne 2 mēneši kā šodien tiku pie jaunām tiesībām. Paldies visiem, kas turēja īkšķus un novēlēja veiksmi, Jūs to neesat darījuši veltīgi! Lūk atskaite:

Teorijas eksāmens nokārtots ar 1 kļūdu, transportlīdzekļa vadīšanas eksāmens arī ar 1 vidēji smagu kļūdu. Vadīšanas eksāmenā kļūda varēja arī nebūt, vienkārši inspektors sabijās, ka neierakstīšos pagriezienā un aizrādīja, ka te nav nekāds rallija ātrumposms.

Pašam šķiet, ka pavisam nesen, bet patiesībā tālajā, treknajā 2008. gada pavasarī, papildināju savu transportlīdzekļa vadītāja apliecību ar burtu A. Nu jau otro sezonu būšu atsaldētais motociklists. Šogad, pateicoties draugu un radinieku atbalstam (Paldies Jums mīļie! ), esmu papildinājis savu ekipējumu drošākai braukšanai. Bet ne par to ir šis stāsts. Stāsts ir par to, ka es atkal esmu iestājies autoskolā! Man ir sajūta, ka tiem 2 burtiem vadītāja apliecībā ir garlaicīgi, tāpēc vajadzētu tos papildināt ar vēl kādu – C kategoriju! Nav gluži tā, ka būtu baigā nepieciešamība pēc smago auto kategorijas, bet ja tā lieta patīk, nevar taču sev to liegt. Un galu galā, katrs kārtīgs vecis taču cer, ka kādreiz viņam būs kārtīgs Hummer`s

Patīkami, ka mācības eksperimentālā kārtā tiek organizētas brīvdienās un manā dzīvesvietā, kā arī apmācība daļēji notiek interneta vidē speciāli tam izveidotā mājaslapā – csn.lv. Izstrādātāji ir ļoti cītīgi piestrādājuši pie kļūdu analīzes un izskaidrošanas, ka principā, ir jābūt pilnīgam idiotam, lai nespētu iemācīties ceļu satiksmes noteikumus. Nav jau gluži tā, ka es tos nezinātu, bet… Teorētisko eksāmenu pēdējo reizi kārtoju apmēram pirms 10 gadiem. Ļoti daudz kas pa to laiku ir aizmirsies, kā arī šķiet šis tas ir pamainījies. Tāpēc ir vērts tos atkārtot.

Ja būs tāda iespēja, tad visticamāk kārtošu arī C Pro (95) kategoriju, kura nepieciešama izmantojot C kategoriju darba vajadzībām. Kas to lai zina, varbūt pienāks laiks, kad varēšu kaut kur piehaltūrēt ārpus darba laika

Līdz praktiskajām nodarbībām vēl neesam tikuši, bet pavisam noteikti gaidu tās ar nepacietību!

Jet Truck

Saziņas līdzekļi ziņo, ka no šodienas sāk darboties jaunā Bonus-Malus sistēma, kura būšot taisnīgāka un efektīvāka. Par jaunajām fīčām varam palasīt iekš iAuto. Tas ko es gribēju pateikt skanētu tā:

No šodienas pārstāj darboties Bonus-Malus sistēma kā tāda.

Radās vēlme aplūkot, cik tad tagad man maksās OCTA, bet aplauzos!

OCTA - BTA

OCTA - octa.lv

OCTA - IF

Esmu vīlies!

Kamēr bija vasara un sastrēgumi Rīgas ielās varētu teikt, ka bija tikai lielu avāriju un kataklizmu gadījumos, man nebija nekāda pamata stāstīt, cik brīnišķīgi ir pārvietoties pa Rīgu ar motociklu. Sākot ar šo nedēļu šķiet pamatojums ir palicis diezgan spēcīgs un varu lielīties bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Tomēr tas, ka tev ir pļerdaks nebūt nenozīmē, ka vari braukt kur gribi izmatojot taisnāko maršrutu. Pieredzējuši autovadītāji zina, ka mēdz būt taisnākais maršruts un ātrākais maršruts, kurš met pa kādam lokam no ideālā maršruta, bet neskatoties uz to, punktā B tu esi ātrāk. Braucot ar motociklu ir izveidojies trešais maršrutu tips – platākais maršruts! Cenšos izvēlēties ielas, kur joslu platums ir pietiekami plats, lai varētu izlavierēt starp auto rindām. Bet nemaz nedomā, ka varēsi tā vienkārši izspraukties caur mašīnām bez šķēršļu pārvarēšanas situācijām. Šķēršļi – lētā gala taksometri, sabiedriskais transports un lētā gala klasiskās piedziņas auto ar klasisku šim auto piedienīgu tā vadītāju. Gandrīz vienmēr ceļā trāpās pa kādam no nosauktajiem, kas pa visām varītēm mēģinās spraugu starp mašīnu rindām sašaurināt, lai nelietīgais motociklists netiktu garām. Necenšos ar šādiem eksemplāriem kaut kā īpaši cīnīties, pārkārtojos uz citu spraugu un braucu tālāk, kamēr ir dzirdēts, ka nervozāki motobraucēji mēdz ar kāju uzšaut pa spoguli, vai ar roku izsist pa kādam stiklam, apgriezties braukšanai pretējā virzienā un ļoti ātri notīties.

Neskatoties uz šādām nebūšanām pārvietošanās Rīgas ielās ar motociklu ir nesalīdzināmi ātrāka, lai gan arī bīstamāka, bet īsti vīri, protams, ne no kā nebaidās! Tomēr mēdzu piefiksēt pilnmēness esamību (patlaban kā reiz IR!) un šajā laikā cenšos būt dubultuzmanīgs. Lielākā daļa motociklu avārijas notiek pilnmēness laikā. Nemaz nemēģiniet man iestāstīt, ka tā ir tikai sagadīšanās.

Šorīt braucot uz darbu pamēģināju uz aci sarēķināt, cik laika tiek vinnēts braucot ar motociklu. Aprēķinus sāku Vienības gatves galā un beidzu pie darba Pulkveža Brieža ielā. Vienības gatvē tika ietaupītas kādas minūtes 5, no Vienības gatves līdz Salu tiltam kāda minūte, Salu tiltā arī minūte, Krasta ielā minūtes trīs, 11. novembra krastmalā minūte, Eksporta ielā divas un Elizabetes ielā viena minūte. Kopā sanāk aptuveni 14 minūtes. Kā jums šķiet, tas ir daudz vai maz?

Tālāk nelies kopsavilkums ar plusiņu un mīnusiņu palīdzību.

Plusi:

• Ātrāk, nekā braucot ar auto
• Foršāk, nekā braucot ar auto
• Var par brīvu noparkoties kaut Doma laukumā
• Luksoforā vienmēr esi pirmais
• Mazāks degvielas patēriņš nekā braucot ar auto
• Iecietīgāki policisti attiecībā uz ātruma un līniju šķērsošanas pārkāpumiem
• Draudzīgi un atsaucīgi moto-kolēģi

Mīnusi:

• Bīstamāk, nekā ar auto
• Ierobežota bagāžas pārvadāšana
• Grūtāka un nepatīkamāka pārvietošanās lietus un tumšajā laikā
• kukaiņi
• biežāka degvielas uzpilde

Suzuks, Dukāts un Jamāhs

Žēl, nav izdevies uz ielām sastapt vai vismaz sazīmēt Jealousy, lai viņu kārtīgi nogāzētu par šito!

Lai gan man neviens nelūdza, es tomēr uzrakstīšu savu viedokli par trim visriebīgākiem šoferiem. Tātad tie ir – ļāūņš ļāčīš, baltais runcis un lisais Endijs!

Labāk pirms gudri irst izlabosim paši savas kļūdas! Bet ja savas kļūdas labot nav vēlmes, spēka vai motivācijas, tad dariet kā es – brauciet pēc saviem likumiem savās iespēju robežās pēc savas trajektorijas sevis noteiktā ātrumā un uzlieciet mīksto neapmierinātajiem taurētājiem, policistiem un blogerautovadītājiem!

Īsāk sakot – jābrauc ar motociklu!

Āāāāāāāāāāāāāāā…

Tad nu tā. Ielās ir kļuvis par vienu “debilo” vairāk..

Veiksmīgas (cerams) maiņas rezultātā esmu ticis vaļā no 99. gada BMW, iemainot to pret 2004. gada Yamaha motociklu.

Īss motocikla apraksts: dzeltens!
Garāks motocikla apraksts: Yamaha R6 Special Edition 1577/2000, 135 Zs

Ja redzat ielās, nekautrējieties pamest ar roku vai kādu citu ķermeņa daļu