Glupais information

Vēlos uzrakstīt par savu Audi. Audi Quattro! Nē, nekaisīšu jums sāli uz brūcēm un nestāstīšu, cik kolosāla braukšana ir šajā sniega laikmetā. Tāpat nevēlos uzsvērt, ka vēl ne reizi nekur neesmu ar to iesēdies ne stāvvietās, ne ielu malās, ne… Oi.. aizrāvos! Atvainojiet, nespēju noturēties!

Katram auto ir savas sāpīgās vietas – sīkumi, kuri ir jāpieskata un kuri mēdz pārstāt funkcionēt ātrāk, nekā to sākotnēji bija paredzējis ražotājs. Konkrēti manam Audo viena no šīm sāpīgām lietām ir pakaļējais miglas lukturis, kurš ir sācis rūsēt un kura patrona rūsas dēļ vairs nespēj laist cauri strāvu pietiekami, lai iededzinātu spuldzīti. Risinājums? Ir jānomaina pakaļējā miglas luktura spuldzītes patrona.

Kā jau latvietis tipiskais (praktiskais), sāku apzināt lietoto autodetaļu tirdzniecības vietas (šrotus), cerēdams lētāk tikt pie nepieciešamās detaļas. Apstiprinājās, ka šī patrona tiekot izķerta īsi uzreiz pēc tam, kad ir ienācis jauns Audi uz izjaukšanu, maksā no 5 – 10 lati. It kā nav dārgi, un ja ūdens smeļas mutē (tehniskā apskate), tad noteikti tā tiktu iegādāta. Draugs, servisa īpašnieks, ieteica tomēr paralēli painteresēties pie autorizētā Audi dīlera – Auto Rīga. Uzzvanīju uz detaļu “nodaļu” un uzjautāju pēc nepieciešamās detaļas. Sarunu sāku tā kautrīgi – nav jau man tas Audi gluži pirmā svaiguma, diez vai viņi ar tādiem vēl krāmējas, bet nē! Vajadzīgā detaļa tur ir! Pie viena noskaidroju cik tā pie viņiem maksā. Dāmas un kungi, jauna pakaļējā miglas luktura spuldzītes patrona pie autorizētā Audi dīlera maksā 3 lati un 50 santīmi! Atgādināšu, ka lietota konkrētā detaļa šrotos maksā kā minimums 5 lati.

Šajā sakarā man ir biznesa plāns, kuru varētu izmantot šroti. Iepirkt jaunas detaļas no Auto Rīga un ar minimālu uzcenojumu tirgot kā lietotas, tajā pašā laikā palienot zem šrotu lietoto detaļu vidējās cenas. Peļņu dalām uz pusēm ar mani!

Gribēju kā labāk un gandrīz sanāca kā vienmēr…

Teitan var mani sasveikt jubilejumā!

Vārdu man deva māte, taču es visu bērnību gribēju būt Jānis. Kad sasniedzu gadus 20, tad sapratu, ka man dotais vārds tomēr ir diezgan okej priekš manis. Līdz ar to viņš vēl jo projām nav mainīts un mana vārda diena ir katru gadu 22. septembrī.

Gaļas gabals

Es esmu plēsīgs gaļēdājs. Man ir absolūti vienalga kā top mans steiks. Man ir svarīgi, lai tas man būtu. Tāpat man ir absolūti vienalga, vai lops tika nogalināts nolaižot tā asinis, vai arī apdullinot un nolaižot asinis. Es nesaprotu to sašutušo protestētāju kategorisko nostāju. Manuprāt īsti humāni nav jebkādā veidā nogalināt dzīvnieku tā pat kā jebkuru citu dzīvu būtni, tajā skaitā arī cilvēku.

Cik esmu piedalījies “cūku bērēs”, tā vienmēr tikusi atstāta mocīties, kamēr notek asinis, kuras tika savāktas bļodā un no kurām tika taisīta asinsdesa. Tu esi ēdis asinsdesu? Nu joptvajumatj, tad klusē! Ik pa laikam man sanāk noskatīties pa kādai dokumentālai filmai par dzīvnieciņiem. Skatoties, es ne reizi neesmu redzējis, ka lauva pieskrienot pie antilopes un dotu tai elektrošoku, lai nogalinātu maigāk. Nekad! Lauvas taktika ir vienkārša – nogāzt upuri, pārkost tā rīkli un gaidīt, kad kopā ar asinīm upuris zaudē spēkus. Un tagad man ir piedāvājums – Davai izšausim visas pasaules lauvas, jo arī viņi liek upuriem nomirt mokošā nāvē. Ko teiksiet?

Kāds man teiks, ka nehumāni nogalinātā dzīvnieka gaļa ir pilna ar negatīvām emocijām un to ēdot mēs paši kļūsim ļauni, depresīvi un debīli. Varbūt tā arī ir, bet ļaudis – tā gaļa taču ir domāta eksportam musulmaņiem! Ēdiet savu maigo gaļu un priecājieties, ka arābi kļuvuši ne tikai bagāti, bet tiks arī saindēti ar “slikto” gaļu.

Manuprāt šajos ekonomiskajos apstākļos šī ir pati mazākā hujņa, par ko satraukties, vēl jo vairāk tāpēc, ka pieņemtais likums varētu stimulēt eksportu un lauksaimniecības attīstību pieprasījuma dēļ. Man ir tāda sajūta, ka bezdarbības un depresijas pārņemti ļaudis lēnām sāk jukt prātā.

Ja nepiekrīti manam viedoklim, es sapratīšu. Cilvēki ir emocionālas būtnes, taču citiem šī īpašība ir dota vairāk, citiem mazāk. Man acīm redzot ir mazāk. Bet ja tev ir vairāk, tad viss kas tev tagad, pēc likuma pieņemšanas, atlicis ir klausīties žēlīgo Mārtiņa mūziku un birdināt asaras par netaisnīgo pasauli.

Paldies, esmu runājis, vakarā labprāt uzkostu pa kādai kotletei!

Vienā no saulainākajām brīvdienām (sestdienā) kopā ar savu šarmanto un enerģisko ģimeni bijām aizšāvuši līdz purvam. Purvs – tas kas aizaugusi ūdens krātuve, nevis minoritāšu nakts klubiņš.

Mūsu mērķis nebija nedz ogas, nedz sēnes, nedz citādas vācamas lietas, bet gan vienkārši pastaiga brīvā dabā. Kaut kad pa ausu galam biju dzirdējis/lasījis par Cenas tīreļa purva taku. Tad nu ātri sameklēju informāciju par to un devāmies ceļā. Noteikti iesaku vismas reizi tur izstaigāt.

Cenas tīrelis ir īpaši aizsargājama teritorija – dabas liegums. Tas atrodas aptuveni 30 km attālumā no Rīgas centra, Mārupes un Babītes pagastā. Līdz Cenas tīreļa purva takai var nokļūt, braucot pa Rīgas-Liepājas šoseju līdz norādei „Rubeņi”. Pēc apmēram 5 km gara brauciena pa asfaltētu un grunts ceļu nokļūstam T veida krustojumā, no kurienes redzams kūdras ieguves lauks. Lauka malā novietota norāde, ka te sākas purva taka.

Skats no skatu torņa

Sīkāku informāciju par taku un tās atrašanās vietu var iegūt Rīgas mežu mājas lapā.

Kamēr bija vasara un sastrēgumi Rīgas ielās varētu teikt, ka bija tikai lielu avāriju un kataklizmu gadījumos, man nebija nekāda pamata stāstīt, cik brīnišķīgi ir pārvietoties pa Rīgu ar motociklu. Sākot ar šo nedēļu šķiet pamatojums ir palicis diezgan spēcīgs un varu lielīties bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Tomēr tas, ka tev ir pļerdaks nebūt nenozīmē, ka vari braukt kur gribi izmatojot taisnāko maršrutu. Pieredzējuši autovadītāji zina, ka mēdz būt taisnākais maršruts un ātrākais maršruts, kurš met pa kādam lokam no ideālā maršruta, bet neskatoties uz to, punktā B tu esi ātrāk. Braucot ar motociklu ir izveidojies trešais maršrutu tips – platākais maršruts! Cenšos izvēlēties ielas, kur joslu platums ir pietiekami plats, lai varētu izlavierēt starp auto rindām. Bet nemaz nedomā, ka varēsi tā vienkārši izspraukties caur mašīnām bez šķēršļu pārvarēšanas situācijām. Šķēršļi – lētā gala taksometri, sabiedriskais transports un lētā gala klasiskās piedziņas auto ar klasisku šim auto piedienīgu tā vadītāju. Gandrīz vienmēr ceļā trāpās pa kādam no nosauktajiem, kas pa visām varītēm mēģinās spraugu starp mašīnu rindām sašaurināt, lai nelietīgais motociklists netiktu garām. Necenšos ar šādiem eksemplāriem kaut kā īpaši cīnīties, pārkārtojos uz citu spraugu un braucu tālāk, kamēr ir dzirdēts, ka nervozāki motobraucēji mēdz ar kāju uzšaut pa spoguli, vai ar roku izsist pa kādam stiklam, apgriezties braukšanai pretējā virzienā un ļoti ātri notīties.

Neskatoties uz šādām nebūšanām pārvietošanās Rīgas ielās ar motociklu ir nesalīdzināmi ātrāka, lai gan arī bīstamāka, bet īsti vīri, protams, ne no kā nebaidās! Tomēr mēdzu piefiksēt pilnmēness esamību (patlaban kā reiz IR!) un šajā laikā cenšos būt dubultuzmanīgs. Lielākā daļa motociklu avārijas notiek pilnmēness laikā. Nemaz nemēģiniet man iestāstīt, ka tā ir tikai sagadīšanās.

Šorīt braucot uz darbu pamēģināju uz aci sarēķināt, cik laika tiek vinnēts braucot ar motociklu. Aprēķinus sāku Vienības gatves galā un beidzu pie darba Pulkveža Brieža ielā. Vienības gatvē tika ietaupītas kādas minūtes 5, no Vienības gatves līdz Salu tiltam kāda minūte, Salu tiltā arī minūte, Krasta ielā minūtes trīs, 11. novembra krastmalā minūte, Eksporta ielā divas un Elizabetes ielā viena minūte. Kopā sanāk aptuveni 14 minūtes. Kā jums šķiet, tas ir daudz vai maz?

Tālāk nelies kopsavilkums ar plusiņu un mīnusiņu palīdzību.

Plusi:

• Ātrāk, nekā braucot ar auto
• Foršāk, nekā braucot ar auto
• Var par brīvu noparkoties kaut Doma laukumā
• Luksoforā vienmēr esi pirmais
• Mazāks degvielas patēriņš nekā braucot ar auto
• Iecietīgāki policisti attiecībā uz ātruma un līniju šķērsošanas pārkāpumiem
• Draudzīgi un atsaucīgi moto-kolēģi

Mīnusi:

• Bīstamāk, nekā ar auto
• Ierobežota bagāžas pārvadāšana
• Grūtāka un nepatīkamāka pārvietošanās lietus un tumšajā laikā
• kukaiņi
• biežāka degvielas uzpilde

Suzuks, Dukāts un Jamāhs

Žēl, nav izdevies uz ielām sastapt vai vismaz sazīmēt Jealousy, lai viņu kārtīgi nogāzētu par šito!

Dažas bildes no rallija Kurzeme 2009, kurš notika 29. un 30. augustā. Mazāk mašīnas, vairāk cilvēki.

(Click here to read the rest of this entry)

Pirms kāda laika rakstīju par auto tirgošanas īpatnībām Latvijā. Tā kā mans vecais, nedaudz arī leģendārais BMW tika atdots auto placim, tad man bija tā retā iespēja sekot līdzi notikumu gaitai izmantojot e-pakalpojumus CSDD mājas lapā. Tas bija iespējams tāpēc, ka reāli BMW netika pārrakstīts, bet gan tikai noņemts no uzskaites, formāli vēl jo projām atrodoties manā īpašumā. Tātad, šodien skatos – NAV MAN VAIRS MANA BMW!!!

Acīm redzot TĀS lietas tiešām strādā!

Jautājums, a ko darīt ar Audi 80, kuru pārdevu 2003. gadā tādā pašā veidā, bet tas vēl jo projām skaitās mans, jo jaunais īpašnieks nepiereģistrēja? Visticamāk tas Audo sasmalcinātā veidā jau sen ir sasniedzis Ķīnu un drīz kļūs par kādas nozīmīgas metāla konstrukcijas sastāvdaļu, ja vien nav jau kļuvis…

• Šašliku vēl jo projām negribās
• 23. jūnija vakarā braucot pa Rīgu likās, ka ir kādas svētdienas agrs rīts
• 24. jūnija vakarā varētu no saviem Mazpisāniem līdz Bedrogradai aizbraukt pilnīgā p..elē, jo neviena CP ekipāža neuzskatīja par nepieciešamu mani apturēt un pārbaudīt alko izelpā (a es tā cerēju)
• Otra lieta, ko ievēroju 24. jūnijā – pilni ceļi ar šoferiem-sievietēm un arī šoferiem-analfabētiem. Braukšana diez ko raita un patīkama nesanāca.
• Nākamgad ĻOTI laicīgi jāpadomā pie Brenguļu alus krājumiem

Lai vai kā, ceru, ka visi sveiki un veseli, Jankas stipri kā ozoli, Līgas vēl jo projām ar vainadziņiem (sakaltušiem?) galvā!

Ja nostaļģiski sagribās vēl pagremdēties Līgo atmiņās, šeku reku Two old babies 2009 mp3 formātā, kā arī pie manis pieejams CUE sheet materiāla skaldīšanai.

Priecīgi visiem nolīgot, uzmanīgi ar alu un vēl uzmanīgāk ar Jāņumāti!
Līgas – turās pie saviem vainadziņiem!

Īpaši intelektuālie jāņotāji – ar Dievu!

Mēs zinām, ka krieviem ir savas nacionālās īpatnības medībās, makšķerēšanā, pirtošanā, jaunā gada sagaidīšanā un kur tik ne vēl. Latviešiem ir savas īpatnības auto tirgošanā. Pirms nedēļas rakstīju, ka samainīju savu 530-to BMW pret motociklu. Šodien zvana draugs un saka – tavs BēeMWē ir SS-ā. Eju skatos – tiešām ir. Ar grūtībām atradu, jo auto nedēļas laikā ir ļoti mainījies!

• Tagad auto ir 2000. nevis 1999. gada
• Noskrējiens: 420k vietā ir 210k
• Salons izpucēts kā jauns

Draugs mēģinās pēc svētkiem iebraukt un paklausīties, ko vēl jauku par šo auto pastāstīs (1 saimnieks, pensionārs, uz mazdārziņu braukājis…)

Secinājums. Padomājiet divreiz, pirms pērciet auto plačos! Divreiz!