Kāda mazpopulārā futūriskā filmā “Matrix” bija apspēlēta ideja par cilvēka organismu kā enerģijas avotu. Reiz es tā padomāju, ka nebūtu nemaz tik slikti, ja organismā varētu kaut kur ielodēt kādu mikročipu nebēdājot par tā barošanas avota izlādēšanos. Tādējādi mūsos varētu iešūt čipus un mums nevajadzētu vairs veikalos parakstīties uz čeka, pērkot ar kredītkarti, vai ievadīt PIN kodu, atliktu tikai novicināt vietu, kur iešūts čips, gar uztvērēju un uz redzēšanos.
Vēl tehnoloģiju varētu izmantot auto pretnolaupīšanas signalizācijā, tā saucamo kodu durvju atslēgšanā, un vēl, un vēl, un vēl… Atliek tikai izdomāt, kā ģenerēt strāvu. Kā būtu ar asinsvados iebūvētu “hidroelektrostaciju”? Jeb varbūt jāizmanto termoelektrostacijas princips? Urāna kapsulas taču nerīsim – doma par atomelektrostaciju atkrīt.
cilveeks gadienaa kkaadu minimaalu straavu pats negenereeja?
Bet kā viņu savākt?
protams
un sperot automašīnu zaglis pie reizes tev nozāģētu vajadzīgo roku
ZOMG
paypass karts jau kād laik eksistē un tām īst nav vajadzīgs enerģijs avots. kaut kur šūt iekšā to ir pārāk bīstami priekš cilvēk, jo tad kāds neliets to vienkārš izgriezt vai nocirst. tāpat mašīnas pretaizdzīšanas ierīces vai bankomāt ar pirkst nospiedum taisīt ar nav īst prātīg tieš tādēļ, ka to pirkst vienkārš nocirst un tad tālāk varēt darboties.
njā, stulbi būtu maizes dēļ pazaudēt roku
interesanti būtu pavērot, kurās vietās tad šos čipus iešūtu tie, kuri ir pret sabiedrības pieņemtajām normām. nu smieklīgi taču būtu ka veikalā pie kases kāds savu locekli vicinātu pārdevējai degungalā
Kāpēc pārdevējai degungalā? Kasei/letei tak varētu būt speciāla atvere!