Evromīzijai nebūt!
Kā izziņoja LTV, tad Latvija negrasās atteikties no piedalīšanās Eirovīzijas dziesmu konkursā, kurš notiks nākamgad Krievijā. Man gan liekas, ka mēs itin mierīgi varētu tur arī nepiedalīties. Konkurss savu potenciālu ir izsmēlis - vērtētas tiek nevis dziesmas un to izpildītaji, bet gan valstis, kurām ir visvairāk draudzīgas kaimiņvalstis. Ar dziesmās tur paliek ar vien mazāk un mazāk sakara. iekš nepiedalīšanās Eirovīzijā es saskatu vairākus pozitīvus momentus. Lūk mani subjektīvie iemesli, kāpēc mēs varētu šo pasākumu pasēt.
- Tādējādi izrādītu savu attieksmi pret Krieviju
- Tas vairs nav dziesmu konkurss
- Mūziķi, tā pat kā piedaloties, iegūtu to pašu gandrīz neko
Visticamāk, ka mans subjektīvais viedoklis mainītos situācijā, ja konkursam būtu jānotiek Gruzijā 
Mans viedoklis ļoti strauji mainītos arī situācijā, kad Eirovīzijas organizatori nepieļautu konkursa norisi Maskavā.
Šis ir mans subjektīvais viedoklis - man taču ir tiesības uz to!
Tas, ka krievijai (jā, ar mazo burtu!) pašlepnums neļauj pamest Gruzijas teritoriju, manuprāt ļoti sarežģī situāciju globālā mērogā. Lai ko 
Manuprāt jāmet niekošanās ar zirgiem un zobeniem pie malas un jādomā par nopietnāku bruņošanos. Tāda sajūta, ka šajā brīdī no Krievijas pasaule varētu sagaidīt da jeb ko. Aicinājums Gruzijas prezidentam atkāpties no amata vien liecina par nodomiem okupēt valsti, tieši tā pat kā savā laikā Krievija okupēja Baltijas valstis. Gruzijas sabiedrotā - ASV nedara neko. ES nopļurkšķinās un tā pat kā ASV, izsaka sašutumu par notiekošo. Nupat jau sāk likties, ka iebrukuma gadījumā arī mēs, NATO dalībvalsts, diez ko ātri palīdzību nesaņemtu.
Tiem, kas sliktāk redz - paskaidrošu. Gaiši zilā bulta ir mans braukšanas maršruts. Tas ķeburs apakšā ir zīme “Caurbraukt aizliegts, pa labi”, melnais ir asfalts, zaļais ir zāle.
